"Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to,
ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki."
Romiešiem 5:8
"Bezgrēcīgais
Dieva Dēls bija piesists krustā; Viņa ķermenis bija sasists un ievainots;
rokas, kas tik bieži tika izstieptas svētījot, tagad bija pienaglotas pie koka,
kājas, kas tik nenogurstoši kalpoja mīlestībā, bija piekaltas stabam; ķēnišķīgā
galva - ērkšķu kroņa sadurstīta; trīcošās lūpas – pavērtas sāpju kliedzienam.
Viss, ko Viņš cieta - asins lāses, kas ritēja no Viņa galvas, rokām un kājām, sāpes,
kas raustīja Viņa augumu un neizsakāmās mokas, kas pildīja dvēseli, kad Tēvs
apslēpa savu vaigu - tas viss šodien runā uz katru cilvēces locekli, skaidri
apliecinot: tevis dēļ Dieva Dēls piekrita nest šo grēka nastu; tevis labā Viņš
satrieca nāves valstību un atvēra Paradīzes vārtus. Tas, kas klusināja trakojošos
viļņus un staigāja pa putojošām bangām, kas lika trīcēt velniem un bēgt slimībām,
kas atvēra neredzīgo acis un atsauca dzīvē mirušos, Tas pats pie krusta sevi
pienesa par upuri, - un to Viņš darīja mīlestībā pret Tevi. Uzņemoties grēku,
Viņš pacieta Dieva taisnīgās dusmas un
tevis labā pats kļuva par grēku."
/E. Vaita, "Laikmetu ilgas",757./
Dieva mīlestības piepildītus Kristus augšāmcelšanās svētkus!
