"Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr aizved nāvē." (Sal. pam. 16:25) Ja ir dotas visas iespējas uzzināt Dieva gribu, tad nezināšana nav attaisnojums maldiem un grēkam. Cilvēks ceļojot var nonākt vietā, kur iespējams aiziet dažādos virzienos, bet rādītājs norāda, kur katrs no ceļiem aizved. Ja viņš ceļa rādītāju ignorē un izvēlas virzienu, kas pašam šķiet pareizāks, tad ļoti iespējams, ka tas aizies pa nepareizu ceļu, kaut arī savu gājumu pa to tālāk turpinātu godīgi un neliekuļoti. Dievs mums ir devis savu Vārdu, lai mēs iepazītos ar tā mācībām un paši uzzinātu, ko Viņš no mums prasa. Kad pie Jēzus atnāca bauslības mācītājs un jautāja: "Kas man jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?", Pestītājs viņam norādīja uz Rakstiem, sakot: "Kā stāv bauslībā rakstīts? Kā tu lasi?" Nezināšana neattaisno ne jaunu, ne vecu; tā viņus neatbrīvo no soda par Dieva bauslības pārkāpšanu, jo viņu rokās ielikts uzticīgs šo likumu principu un prasību izklāstījums. Ar labiem nodomiem vien nepietiek, nepietiek, ja cilvēks dara tikai to, ko uzskata par pareizu vai ko sludinātājs nosaucis par labu. Uz spēles ir likta viņa dvēseles izglābšana un tāpēc tam pašam vajadzētu pētīt Rakstus. Lai cik stipra ir viņa pārliecība, lai kā viņš paļaujas, ka sludinātājs zina, kas ir patiesība, tas tomēr nav drošs pamats. Viņam pašam ir dota karte, kurā uzrādītas visas zīmes ceļā uz Debesīm, lai cilvēkam nekur nevajadzētu apmierināties tikai ar minēšanu.
Katrai saprātīgai būtnei par pirmo un augstāko pienākumu jāuzskata iepazīšanās ar Rakstiem, lai uzzinātu, kas ir patiesība, lai pēc tam varētu staigāt šinī gaismā un iedrošināt arī citus sekot savam piemēram. Mums ik dienas vajadzētu čakli pētīt Bībeli, atmetot katru svešu domu, bet salīdzinot vienu rakstvietu ar otru. Ar Kunga palīdzību mums pašiem jāveido savi uzskati, jo mums pašiem par sevi būs jāatbild Dieva priekšā. E.Vaitas grāmatas "Lielā Cīņa" fragments
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru