Thando Malambo:
“Es brīnos par to, ja kāds no mums domā, ka Jēzus dāvana mums ir par mazu. Un šeit atklājas ironija - Jāņa evanģēlija 6. nodaļā un 66. pantā - Jēzus nedarīja neko, lai apturētu tos mācekļus, kuri devās prom, viņš ļāva tiem iet. Ja tu vēlies iet prom, tad ej! Bet tad viņš pagriežas pret 12, pret 12, kuri palika, un Viņš teica tiem 67.pantā: "Vai arī jūs gribat aiziet?" Vai jūs tāpat kā šie ļaudis gribat aiziet? Tad Pēteris atbildēja 68. pantā: "Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” Un Pēteris teica: “Pat ja mēs varētu iet, pie kā mēs iesim? Pie kā mums ir jāiet?” Tas, ko Pēteris saka šajā pantā, ir vēsts, kura mums ir jāiegaumē. Jā, Jēzus ir labāks. Jā, Viņš ir vislabākais. Bet Viņš ir arī vienīgais. Nav cita pie kā griezties. Tad pie kā tu iesi? Kurš vēl būs tāds? Kurš vēl būs tāds, kāds Kristus ir tev? Kurš vēl ir dzīvība? Kurš vēl ir dzīvības maize? Kurš vēl? Pie kā tu dosies? Pēteris teica: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev un vienīgi Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” Pie kā mums ir jādodas? (..)
Viņš ir dzīvības maize, pasaules gaisma, labais gans, durvis, kas ved pie avīm, mēs nosaucām tikai 4. Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība. Caur Viņa dzīvību viss dzīvo, visi, kuri elpo. Tas ir tikai Kristus nopelna dēļ, jo Viņš ir dzīvība. Mūsu dzīve ir tikai Viņā. Ārpus Viņa nav dzīvības. Tāpēc spriedīsim kopā, draugi, – ja Jēzus ir kā Bībele saka šie 7 “Es Esmu”, “Es Esmu”, “Es Esmu”, tad pie kā mēs iesim? Ja Jēzus ir lielais ES ESMU, kur tu vēlies doties, ja tu aizej no Viņa? Vai ir kas tāds, kas ir vajadzīgs tev un man, ko Kristus nespētu dot? Vai mums ir vajadzīgs kas tāds, ko mēs nevaram atrast Jēzū? Vai ir kas tāds, pēc kā ilgojas mūsu dvēsele un kas nav Jēzum? Vai ir kas tāds?”
Thando Malambo nesen ir pabeigusi Hārvardas universitāti un ieguvusi grādu ķīmijā. Pašreiz viņa kalpo kā CAMPUS direktore (Adventistu kalpošanas centrs Publisko Universitāšu studentiem), aktīvi iesaistās arī GYC (par to variāk varēja lasīt AV februāra numurā). Malambo dedzīgi iesaistās kalpojot jauniešiem un vēlas redzēt, kā caur Krsitus spēku tiek izmainīta pasaule.
Mēs dzirdēsim svētrunu no GYC 2010. Gada konferences “Atpakaļceļa nav!” Lai iegūtu papildus informāciju, apmeklējiet gycweb.org
“Man labāk būt ar Jēzu”
Lūgsim, pirms mēs sākam.
Mūsu žēlīgais Debesu Tēvs, Kungs, mēs esam atnākuši šajā rītā, lai dzirdētu Vārdus no Tevis. Tēvs, mēs lūdzam pēc Svētā Gara klātbūtnes, Tēvs, mēs lūdzam, lai ikviena sirds, kura ir šeit, tiktu uzrunāta un dzirdētu Vārdus, kuri ir tieši no Tevis. Tēvs, kā Tu esi solījus Mozum 2. Mozus 4:12, kad Tu teici viņam “Un tagad ej! Es būšu ar tavu muti, un Es tev mācīšu, kas tev sakāms." - Tēvs, māci mani, kas man ir jāsaka. Lai šī vēsts ir Tava. Runā uz ikvienu sirdi un palīdzi mums, Tēvs, patiesi, jēgpilni pārdomāt tēmu “man labāk būt ar Jēzu ”. Mēs lūdzam šo lūgumu, ticot Vārdam, kuru Tu nespēj noraidīt - Jēzum Kristum, mūsu Glābējam, Āmen.
Vai Jums ir savas Bībeles? Jums tās noteikti vajadzēs. Atšķiriet kopā ar mani 1. Samuēla grāmatas 1. nodaļu. Kad jūs to esat atšķīruši, sakiet “Āmen!”. Ja jums nepieciešams laiks, sakiet “Apžēlojies!” Vai mēs esam atraduši? Man nepieciešami vairāk “Āmen”. Vai mēs esam atraduši?
1. Samuēla grāmata ir pēc soģu laikiem, tas ir laiks, kad ikviens cilvēks darīja to, ko pats uzskatīja par pareizu. 1. nodaļā mēs lasām par vīru Elkanu, kuram ir divas sievas. Pirmās vārds ir Anna, bet otra bija Penīna. 2. pants stāsta mums, ka “Penīnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija”. Un iemesls ir dots 5. pantā :“Tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzis”. Tad mēs lasām 6., 7. Un 8. pantu: “Bet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēļ, jo Tas Kungs bija aizslēdzis viņas klēpi. Un tā notika gadu no gada: tiklīdz viņa nogāja Tā Kunga namā, tā šī to kaitināja, ka viņa raudāja un neēda. Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: "Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir noskumusi? Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?" “
Paraudzīsimies no Annas skatupunkta - viņas vēlme iegūt bērnu bija viņas lielākā cīņa. Viņa vēlējās, ko tādu, ko nevarēja dabūt, jo Dievs bija aizslēdzis viņas klēpi. Un situāciju vēl ļaunāku padarīja fakts, ka viņas pretiniece Penīna viņu daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēļ, atgādinādam katru dienu to, kas viņai nav. Tā rezultātu mēs lasām 7.pantā - “ka viņa raudāja un neēda.” Es nezinu, kad jūs pēdējā laikā ir sakaitinājis tik ļoti, ka jūs nespējat ēst. 10. pants mums stāsta: “viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.” Kad Bībelē tiek sacīts:”Viņas dvēsele bija pilna skumju”, mums jāsaprot, ka viņa bija tik ļoti nomocīta, tik ļoti, ka varēja nomirt. Tā viņu šīs ciešanas ietekmēja. 8. pants: Elkana prasa ļoti nozīmīgu jautājumu, kurš tiks apskatīts savādākā veidā šajā rītā : “Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: "Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir noskumusi? Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?" Šeit ir redzams vīrietis, kurš mīl sievieti. Lasot šo stāstu, mēs redzam, ka Anna ir viņa mīļākā sieve, tā, kuru viņš mīl visvairāk, kaut arī ir šī cīņa, ka viņai nav bērnu, viņš Annu vēljoprojām mīl. Es varu iedomāties, kā viņš saka viņai: “Anna, es zinu, ka Tu vēlies bērnus, bet es esmu šeit un es mīlu Tevi, vai es neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli? Parspīti šim faktam, vai tas nav pietiekami? Vai es Tev neesmu labāks nekā 10 dēli?” Jo viņš mīlēja viņu, un turpināja viņu mīlēt par spīti faktam, ka viņai nebija bērnu. Mēs zinām, kā šis stāsts beidzās, bet šajā rītā, es vēlos apstāties šeit. Tāpēc ka es vēlos vaicāt, Jēzus vēlas uzdot šo jautājumu, katrai sirdij, kas šeit atrodas:“vai Es neesmu labāks par 10 dēliem?” Kā jūs atbildētu Jēzum, ja Viņš jautātu jums šo jautājumu šodien? Jautājums ir: “vai Es neesmu labāks tev nekā 10 dēli?”
Dažkārt man liekas, GYC, Siguldas draudze, ka mēs pavadam savas dzīves vēloties to, kā mums nav. Mēs pavadām tik daudz laika domājot par to, kā mums nav, ka mēs aizmirstam to, kurš mums ir. Un mēs raudam, un mēs bēdājamies, ciešam, jo mums nav A, B, C un D.. Un pāri visam, Kristus stāv un vaicā mums: “Vai Es neesmu labāks Tev nekā 10 dēli? Vai es neesmu labāks?” Mēs aizmirstam, kāda ir realitāte, ka dzīve nav par lietām, kuras mums ir, bet par Viņu, kurš mums ir. Dzīve nav par lietām, kuras mums ir, bet par Viņu, kurš mums ir. Jēzus jautā šo jautājumu: “Vai es Tev neesmu labāks nekā 10 dēli? Vai es neesmu labāks?”
Es vēlos jums šorīt atgādināt vienu vienkāršu patiesību - tas ir fakts, ka Jēzus ir labāks. Viņš ir labāks nekā 10 dēli, labāks par visu, ko pasaule var piedāvāt. Un daudzi Bībeles cilvēki ir sapratuši šo faktu. Es vēlos runāt par vienu no šiem cilvēkiem – Mozu.
Ebrejiem 11.nodaļa. Atrodam Bībelēs šo nodaļu! Ebrejiem 11.nodaļā tiek atspoguļota Mozus dzīve. Ja mēs raugāmies uz šo mūsu patiesību, ka Jēzus ir labāks, tad Ebrejiem 11. nodaļā, kad mēs to atrodam, lūdzu, sakiet “Āmen”, no 24. – 26. pantam, Bībele mums saka, ka : “Ticībā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu, labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi, par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.” Lasot 26. pantu, es teicu sev: “Pagaidi mazliet!” Ja Bībele saka Tev un man, ka Mozus par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā milzīgas bagātības, Kristus negodu par lielāku bagātību, tad kad Tu pēdējo reizi domāji par negodu, kurš ir lielāks nekā bagātības vai par ciešanām Kristus dēļ kā bagātību? Bībele saka, ka Mozus par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā milzīgas bagātības. Mozum bija mirdzošas karjeras izgausmes iespējas, kuras viņš varēja piedzīvot, viņš ļoti labi varēja kļūt par nākamo Ēģiptes ķēniņu, un Ēģipte tajā laikā bija viena no bagātākajām nācijām pasaulē. Nenovērtējumi dārgumi bija faronu rokās, bieži vien daudz tonnu tīra zelta. Mēs runājam par bagātības līmeni, kuru daudzi no mums nemaz nevar aptvert. Mozum tas viss bija viņa rokās - viņam bija Ēģipte, vara, nauda, viss, ko pasaule varēja piedāvāt - viņa rokās, un viņam tas varēja piederēt, bet viņš par lielāku bagātību turēja Kristus negodu. Mozus savā prātā varēja salīdzinā: no vienas puses viņam bija Ēģipte, visa pasaule un Ēģiptes varenība, bet no otras – viņam bija Jēzus. Ne tikai Kristus, bet negods Kristus dēļ, ciešanas Kristus dēļ, un viņa prātā Ēģipte, bagātība, nauda un vara ir sliktākas nekā Kristus un negods Kristus dēļ. Pārdomājot savā prātā, kas ir vērtīgāks! Viņš saprata, ka Kristus ir lielāka bagātība. Mozum bija pasaule viņa rokās, bet viņš izvēlējās Kristu kā lielāko bagātību. Viņš par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā milzīgas bagātības.
Es iedomājos, ja Mozum bija draugi, kuri zināja par lēmumu, kuru viņš pieņem, iedomājieties viņi saka: “Mozu, vai Tu esi sajucis prātā? Vai tu tiešām atstāsi Ēģiptes varu, bagātību un naudu? Lai kļūtu par vergu, lai ciestu par šo Kristu, kā tu Viņu sauc? Mozu, ko tu dari? Vai tu esi sajucis prātā? Kā tu vari atstāt Ēģipti, Ēģiptes troni?” Es iedomājos, ka viņa atbilde varētu būt šāda: “Jā, es to visu atstāju, jo Jēzus ir labāks. Jo Jēzus ir labāks.” Viņš labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi. Tā viņš ticībā atstāja Ēģipti, jo Jēzus bija labāks par visu, kas ir pasaulē. Viņš teica sev: “Man labāk būt ar Jēzus, pat ja tas nozīmē zaudēt Ēģiptes varu un bagātību. Man labāk būt ar Jēzu.”
Un mans jautājums šajā rītā, draugi, ir šāds: vai Tev labāk būt ar Jēzu? Vai Viņš ir labāks? Un ja Tev būtu iespēja izvēlēties tāpat kā Mozum, vai mēs izvēlētos Viņu vai jebko, ko pasaule var piedāvāt? Vai Jēzus ir labāks?
Domājot par to, kāpēc Jēzus ir labāks, mēs atvērsim Jāņa evanģēliju 6. nodaļu. Kristus pats atbild uz šo jautājumu. Jāņa evanģēlija 6. nodaļā Bībele runā uz mums par to, kā Jēzus paēdina 5000 lielu pūli. Es jums došu nedaudz laika, lai jūs to atrastu. Vai jūs atradāt? Vai mēs visi atradām? Un tur ir teikts, ka dienu pēc šī lielā brīnuma, ka dienu pēc 5000 paēdināšanas, ļaudis nāca meklēt Jēzu. Tā kā viņi To neatrada, tie iekāpa laivās un aizbrauca uz Kapernaumu, meklēdami Jēzu. Un kad tie atrada Viņu, 25. pantā, tie prasa vienkāršu jautājumu, un tie saka Viņam, 25. pantā : "Rabi, kad Tu esi atnācis šurp?" Jēzus viņiem atbildēja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs Mani meklējat nevis tāpēc, ka esat redzējuši zīmes, bet ka esat baudījuši no maizēm un paēduši.” Tā Jēzus atklāja viņu patieso motivāciju, Viņš saprata, ka tie nemeklē Jēzu Viņa dēļ, bet tāpēc, ka Viņš tiem var ko pagaidām dot. Lasot 26. Pantu, saprotiet, ka šie cilvēki nāca ilgodamies no Jēzus saņemt pagaidu labumu, tie nāca, jo tie bija baudījuši no maizēm un paēduši. Nekāda cita iemesla dēļ. Bet tie nāca, lai iegūtu pagaidu labumu. Jāņa 6. nodaļā Jēzus iznīcina viņu cerības. Sākot no 35. panta, tie nāca meklēt Viņu, lai iegūtu vēl maize, vēl vairāk šīs pasaules lietas, bet tad Jēzus deva Sevi pašu, 35.pantā Viņš saka: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” Tālāk no 47. panta: “Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība. ES ESMU dzīvības maize. Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši. Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.” Un 52. pants: “Tad jūdi savā starpā sāka strīdēties, sacīdami: "Kā Viņš mums var dot ēst Savu miesu?"” Tie Viņu nesaprata. Un 53. pants: “Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.”
Pārdomāsim 53. pantu kādu brīdi! Jēzus saka, ka neēdot Cilvēka Dēla miesu un nedzerot Viņa asinis, mums nav dzīvības sevī. Mēs varam staigāt apkārt vienkārši elpojot, bet ja mēs neesam ēduši Viņa miesu un neesam dzēruši Cilvēka Dēla asinis, mēs vienkārši dzīvojam, vienkārši eksistējam. Un Kristus teica to viņiem, Viņš teica: Es Esmu dzīvības maize, jūs nākat un meklējat pagaidu labumu, jūs nākat un meklējat maizi, fizisku maizi, bet Es Esmu dzīvības maize. Tikai Manī jūsu dvēseles var atrast visdziļāko piepildījumu, tas esmu Es, ko jūs meklējat, un Es esmu šeit, ļaujiet man dot Sevi jums kā dzīvības maizi. Kristus to teica viņiem ļoti skaidri, ļoti saprotami: ja tu need Manu miesu un nedzer Manas asinis, tev nav dzīvības sevī. Tev ir jādzīvo Manī, jāievēro Mani, jāuztver Mani kā pirmo, pēdējo un labāko, jo Es Esmu dzīvības maize. Un starp citu, draugi, šī ir tā vēsts šodien, par ko mēs vēlamies runāt. Daudzi no mums vēlas aizvietot Kristu ar pagaidu lietām savās dzīvē. Mums šķiet, ka mēs neesam pietiekami centīgi mācījušies, mums nepieciešams absolvēt Hārvardu, jāiegūst darbs, jāiegūst milzīgs atalgojums, un tad mēs būsim laimīgi. Bet, draugi, dzīvības maize nav nauda, bagātība, izglītība, tai nav nekādas saistības ar to vispār, dzīvības maize ir Kristus un vienīgi Kristus. Ne nauda, ne vara, ne bagātība, ne draugi. Viņš ir dzīvības maize. Līdzīgi kā ēdot maize fiziski, tā kļūst par daļu no mums, garīgi – tā ir arī ar Kristu. Bez Viņa mēs nevaram eksistēt. Un Kristus stāv tur pret ļaudīm, kuri gaida, lai iegūtu no Viņa pasauli, un Kristus saka, miniet ko.. Es gribu jums dot Sevi, jo Es esmu dzīvības maize. Vislielākā dāvana - Kristus vēlas dot Sevi pašu. Viņš ir vislielākā dāvana. Viņš, jo Viņš ir dzīvības maize. Vai Kristus ir Tavas dzīvības maize šajā rītā? Vai Viņš ir?
Vai zinat, kas notika? Šie ļaudīs pēc tam saprata, Jēzus teica 50. un 51.pantā,runājot ļoti skaidri, ka tie, kas tic Viņam, nekad nebūs izsalkuši un izslāpuši. Jo viss mūsu dzīvē atstās mūs izsalkušus un izslāpušus, tikai Kristus mūs apmierinās, tikai Kristus mūs piepildīs. Jebkas cits Tevi atstās izsalkušu un izslāpušu. 60. pantā tiek rakstīts, ka “ daudzi no Viņa mācekļiem sacīja (60. Pants), kad viņi bija to dzirdējuši, tie teica: "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?" Pasvītrojiet vārdu “mācekļi”60. pantā! Tie nebija cilvēki no pasaules, tie bija mācekļi, kuriem bija kaut kādā veidā pārveidoti prāti tik tālu, lai tie sekotu Jēzum. Un kad Jēzus saka tiem, ka jums Mani ir jāpadara par dzīvības maizi, tad tie saka: “šie vārdi ir smagi, kas tajos var klausīties? Kurš to var saprast? Kas to var pieņemt? Šie vārdi ir smagi.. ” Kāpēc viņiem tie bija smagi vārdi?
“Laikmetu ilgās” 383. lapaspusē ( latviešu izdevumā tā ir 308. lapaspuse) aprakstot šo atgadījumu, Elena Vaita raksta: “Ja, pievienojoties Kristum, cilvēki varētu paturēt savus ļaunos ieradumus, tad Viņam par pavalstniekiem pieteiktos neskaitāmi pulki, bet Jēzus tādu kalpošanu nevarēja pieņemt.”
Viņa saka: ja tiem varētu būt gan pasaule, gan Kristus, tie ar prieku sekotu Jēzum. Bet šāda veida kalpošanu Jēzus nevarēja pieņemt. Viņš to nevarēja pieņemt. Ja tiem varētu būt pasaule ar Kristu, tie sekotu. Bet to Kristus neprasīja. Viņš teica tiem ļoti skaidri: “Man jūsu dzīvēs jābūt pirmajam, pēdējam un labākajam.” Viņš aicināja izvēlēties Sevi pāri visam, ko pasaule varēja piedāvāt. 66.pantā ir rakstīta stindzinoša patiesība,kad viņi dzirdēja šos vārdus: “No šī brīža daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdzi.” Tie bija mācekļi, un vēlreiz pasvītrojiet vārdu “mācekļi”, kas bija Jēzus sekotāji! Kad Jēzus aicināja, lai Viņš varētu kļūt par šo ļaužu dzīvības maize, būt pirmais, pēdējais un labākais, viņi teica – “Nē. Tie ir smagi vārdi. Mēs tos nevaram pieņemt.” Un viņi atkāpās, tie devās prom, un vairāk nestaigāja ar Viņu. Tie atkāpās, jo viņu pasaulīgās cerības bija pieviltas, tie atkāpās, jo bija pieņemuši pasauli. Kristus vēlējās dot sevi, bet tie domāja, ka šī dāvana bija pārāk maza. Viņi domāja, ka Jēzus dāvana ir pārāk maza! Dodiet man pasauli, es nevēlos Viņu! Dodiet man pasauli, es nevēlos Viņu.. Viņi domāja, ja tie pieņems Jēzu, tas būs par maz. Un tie atkāpās, tie devās prom.
Es brīnos par to, ja kāds no mums domā, ka Jēzus dāvana mums ir par mazu. Godīgi runājot, ja mums tā liekas. Un šeit atklājas ironija -
66. pantā - Jēzus nedarīja neko, lai apturētu tos mācekļus, kuri devās prom, viņš ļāva tiem iet. Ja tu vēlies iet prom, tad ej! Bet tad viņš pagriežas pret 12, pret 12, kuri palika, un Viņš teica tiem 67.pantā: "Vai arī jūs gribat aiziet?" Vai jūs tāpat kā šie ļaudis gribat aiziet? Tad Pēteris atbildēja 68. pantā: "Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” Un Pēteris teica: “Pat ja mēs varētu iet, pie kā mēs iesim? Pie kā mums ir jāiet?” Tas, ko Pēteris saka šajā pantā, ir vēsts, kura mums ir jāiegaumē. Jā, Jēzus ir labāks. Jā, Viņš ir vislabākais. Bet Viņš ir arī vienīgais. Nav cita pie kā griezties. Tad pie kā tu iesi? Kurš vēl būs tāds? Kurš vēl būs tāds, kāds Kristus ir tev? Kurš vēl ir dzīvība? Kurš vēl ir dzīvības maize? Kurš vēl? Pie kā tu dosies? Pēteris teica: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev un vienīgi Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” Pie kā mums ir jādodas?
Jūs zinājāt, ka Jāņa evanģēlijs ir veidots no 7 “Es Esmu” apgalvojumiem? Vai mēs tos zinām?
Jāņa 6. nodaļā mēs atrodam pirmo “Es Esmu”. Es Esmu kas? Dzīvības maize. Jāņa 8. nodaļā un 12. pantā - Es Esmu pasaules gaisma. Jāņa 10. nodaļā 7. un 9. pantā – Es Esmu durvis, kas ved pie avīm. Jāņa 10. nodaļā no 11.-14. pantam - Es Esmu labais gans. Jāņa 11:25 - Es Esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Jāņa 14:6 – Es Esmu ceļš, patiesība un (kas?) dzīvība. Un Jāņa 15. nodaļā (Es Esmu kas?) - īstais vīnakoks. Es Esmu īstais vīnakoks.
Tagad apskatīsimies uz šiem “Es Esmu” apgalvojumiem.
Viņš ir dzīvības maize, pasaules gaisma, labais gans, durvis, kas ved pie avīm, mēs nosaucām tikai 4. Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība. Caur Viņa dzīvību viss dzīvo, visi, kuri elpo. Tas ir tikai Kristus nopelna dēļ, jo Viņš ir dzīvība. Mūsu dzīve ir tikai Viņā. Ārpus Viņa nav dzīvības. Tāpēc spriedīsim kopā, draugi, – ja Jēzus ir kā Bībele saka šie 7 Es Esmu, Es Esmu, Es Esmu, tad pie kā mēs iesim? Ja Jēzus ir lielais Es Esmu, kur tu vēlies doties, ja tu aizej no Viņa? Vai ir kas tāds, kas ir vajadzīgs tev un man, ko Kristus nespētu dot? Vai mums ir vajadzīgs kas tāds, ko mēs nevaram atrast Jēzū? Vai ir kas tāds, pēc kā ilgojas mūsu dvēsele un kas nav Jēzum? Vai ir kas tāds?
Jeremijas 2. nodaļa 13. pants, atšķiriet Jeremijas 2:13! Runājot par aiziešanu no dzīvības devēja. Jeremijas 2:13. Vai mēs esam atraduši? Runājot caur pravieti Jeremiju, Dievs runā par to, kā Viņa tauta ir nodevusies 2 grēkiem. Cik grēkiem? Diviem grēkiem. Viņš saka : “Jo Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nepatur sevī ūdeni!” Lūdzu, paskatieties uz šo pantu kopā ar mani! Dieva tauta ir aizgājusi no Viņa. Viņi ir atstājuši dzīvā ūdens avotu un devušies pie akām, caurām akām, kas nepatur sevī ūdeni. Vai tam ir kāda jēga? Kā tu varētu doties prom no dzīvā ūdens avota, un sākt dzert no akas, kas nepatur sevī ūdeni? Tas ir nejēdzīgi. Tam nav nekādas jēgas!
Kad mēs domājam par Jēzu, zinot to, kas Viņš ir, kā mēs varam aiziet no Viņa, kurā mēs eksistējam? Vai mēs varam aiziet no Viņa, kurš vienīgais remdē visdziļākās mūsu dvēseles ilgas? Kā mēs varam aiziet no dāvanu dāvinātāja, skatoties uz dāvanu, kuru Viņš pats ir devis? Kā tu vari aiziet? Kā tu vari aiziet no dzīvā ūdens avota pie cauras akas, kas pat nepatur sevī ūdeni? Draugi, aiziešana prom, aiziešana prom no Kristus ir pašnāvība! Vai jūs dzirdējāt, ko es teicu? Aiziešana prom no Jēzus ir pašnāvība. Ja Kristus ir tas, ko Viņš saka par Sevi, tad aiziešana ir pašnāvība. Tam nav jēgas! Un es vēljoprojām brīnos, kad Jēzus vaicā Pēterim, ( Jāņa 6.nodaļa 67. pantā): “Vai Tu arī dosies prom?” Pēteris atbild: ”Kungs, pie kā es iešu?” Pamatoti, jo Jēzus ir labāks, ne tikai labāks, - Viņš ir vislabākais un Viņš ir vienīgais. Un, draugi, ja mēs neesam pārliecināti par šo patiesību, ja Kristus mums nav pievilcīgāks, nekā jebkas, ko mums piedāvā, tas ir tāpēc, ka mēs līdz galam neizprotam, kas Viņš ir. Jo, ja mēs zinātu, kas Jēzus ir, ja mēs varētu skatīties Viņa sejā, ja mēs varētu redzēt, kas un kāds Viņš ir, mēs neko citu neizlemtu. Kādas dziesmas vārdi vēsta: “Vērs savas acis uz Jēzu, raugies uz Viņa brīnišķīgo seju, un zemes lietas kļūs savādi blāvas Viņa godības gaismā un žēlastībā.” Ja mēs vērsīsim savas acis uz Jēzu, tikai raugies uz Jēzu, tas ir ļoti vienkāršs jautājums, uz kuru tev ir jaātbild šajā rītā, vai tev ir labāk būt ar Jēzu? Vai Viņš ir vislabākais, vai Viņš ir vienīgais? Vai mēs saprotam, ka nav pie kā vērsties pasaulē, ja mēs aizejam no Jēzus?
Pirms mēs noslēdzam, es vēlos dalīties savā personīgajā pieredzē. Šis notikums ir saistīts ar stāstu, kuru mēs neesam dzirdējuši.
Pirms vairākiem gadiem, kad es mācījos Hārvardas universitātē, Kungs aicināja mani paņemt akadēmisko gadu, un apgūt CAMPUS misionāru apmācību programmu. Es atceros, kad vajadzēja ņemt šo akadēmisko gadu, paklausīt Dieva pavēlei, es saskāros ar ļoti lielu risku, ka nevarēšu vairs mācīties Hārvardas universitātē un iegūt izglītību. Visa gada laikā, kamēr es apguvu šo misionāru apmācību programmu, mani bija skārusi krīze. Es devos mājās un zināju, ka būs daudz sarežģījumi universitātē, jo es nebiju mācījusies veselu gadu skolai, bet gan lai būtu par misionāri. Un ja šie sarežģījumi neatrisināsies, es nevarēšu turpināt studēt Hārvardā un iegūt izglītību. Es atceros, ka domāju pie sevis un teicu: “Kungs, ko lai es daru? Ko es teikšu saviem vecākiem?” Jo man bija jāmaksā pilna maksa par mācībām, kā arī par grāmatām un vēl citi papildus izdevumi. Un es to izmetu no galvas, kamēr mācījos par misionāri, (pamēģiniet to izstāstīt saviem vecākiem), un kad es pārdomāju šos jautājumus, es teicu: “Kungs, ja es nedošos atpakaļ uz Hārvardu, tad es esmu pagalam.” Un Dievs jautāja: “Thando, vai tev labāk būt ar Jēzu, pat ja tas nozīmē pazaudēt Hārvardu?” Vai tev labāk būt ar Jēzu, pat ja tas nozīmē pazaudēt savu sapņu skolu un zināšanas? Es domāju, draugi, vai Hārvarda jūs izglābs? Vai Hārvarda attīrīs jūsu dvēseli? Vai Hārvarda jūs pestīs? Vai Hārvarda var aizvietot Kristu tavā dzīvē? Kristu un Hārvardu nemaz nevar salīdzināt! Kristus ir labāks! Labāks, vislabākais un vienīgais! Ņemiet Hārvardu, man tā neinteresē, man labāk būt ar Jēzu! Ņem Hārvardu, ja tu vēlies. Un tā bija sāpīga mācība, kuru apguvu. Bet Dievs vēlējās man to iemācīt, ka Jēzus ir pirmais, pēdējais un vislabākais. Es sapratu, ka man labāk būt ar Jēzu. Jo, draugi, ja jums ir Jēzus, un ja Viņš ir lielais Es Esmu, kas Viņš ir, vienīgais, kurā visas lietas var pastāvēt, Kolosiešiem 1:17 saka: “ bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.” Ja jums ir Jēzus, jums ir viss! Jo Viņš ir, un nav nekas, kas spētu būt Viņa vietā, Viņš ir dzīvība, ceļš, patiesība, augšāmcelšanās, labais gans, dzīvības maize. Ja tu vēlies iegūt visu, tad kāpēc Jēzus šķiet nepietiekams? Kāpēc doties prom no Viņa, kurā viss pastāv?
Pēc tam, kad Dievs man bija mācījis, nokārtojās visi sarežģījumi un es tiku atpakaļ Hārvardā. Slava Dievam! Un es to pabeidzu. Bet stāsts šajā vietā nebeidzās. Stāsta turpinājums būs citā uzrunā. Bet tagad es apstāšos šeit. Iemācījos, ka Jēzus ir pirmais, pēdējais un labākais. Draugi, ja mēs vēl neesam sapratuši, ka Jēzus ir labāks, ja mēs vēl neesam sapratuši, ka Jēzus ir daudz pievilcīgāks, nekā viss, ko pasaule mums piedāvā, mēs nebūsim gatavi būt kristieši, ja Jēzus nav mums daudz pievilcīgāks nekā pasaulē, mēs neesam gatavi būt kristieši. Un Kristus pats ļoti skaidri ir teicis Lūkas evanģēlijā 14. nodaļā un 33. pantā, atveriet savas Bībeles šajā vietā! Ļoti skaidri tiek teikts Lūkas evanģēlija 14.nodaļā un 33. pantā, runājot uz mums tiek pateikts, cik dārga ir samaksa, nododoties Jēzum. Lūkas 14. nodaļa. Vai jūs esat to atraduši? Šeit tiek parādīts, cik liela ir samaksa, sekojot Jēzum. Jūs varat mājās arī izlasīt visu nodaļu, tā ir iespaidīga! 33. pantā Jēzus saka: “Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.” Vai Jēzus teica – no kaut kā vai visa? Viņš teica – no visa. Pasvītrojiet vārdu “Nevar”, jo “nevar” sevī iekļauj iespēju varēt.
Tātad, ja mēs neesam gatavi atteikties no visa, tad mēs nevaram būt Viņa mācekļi. Mēs varam sanākt šeit uz Dievkalpojumu Siguldas draudzē, labi ģērbušies, izskatīties fantastiski (Slava Dievam, ka izskatamies labi!), mēs varam atnākt un izskatīties cik labi vien varam, izskatīties kā Kristus mācekļi, bet ja mums nav pārveidota domāšana, ja mums vajadzēt atstāt visu Kristus dēļ, ko Kristus ir darījis mūsu dēļ, mēs nevarētu būt Kristus mācekļi, tas ir neiespējami! Tas ir neiespējami. Un kāpēc tas ir neiespējami, draugi? Tāpēc, ka Kristus ir mūsu vienīgais piemērs. Domājot par to, ko Kristus liek mums atstāt, atcerēsimies Kristu!
“Laikmetu ilgas” 131. lapaspuse (95.lapaspuse) E. Vaita raksta: ”Jēzus (..) ne tikai devās trimdā no Debesu pagalmiem, bet mūsu dēļ uzņēmās pat krišanas un mūžīgās bojāejas risku.” Viņš devās trimdā no Debesu pagalmiem un uzņēmās krišanas un mūžīgās bojāejas risku. Vai jūs tas samulsināja, draugi? Vai zināt, ko nozīmē mūžīgajā bojāejā? Vai zināt, ko nozīmē mūžīgā pazušana? Jēzus salīdzināja savā prātā: no vienas puses bija mūžīga slava no otras – tukša, grākpilna dvēsele. Un Jēzus skatījās uz to un sacīja: “Tēvs, es labāk glābju viņus, ja Man tas pat nozīmē zaudēt mūžību, Es labāk glābju viņus. Es labāk izglābju Thando, pat ja tas nozīmē pazaudēt mūžīgu slavu.” Viņa upuris ir mūsu mūžība. Viņa prātā mēs bijām lielāka vērtība. Viņš mūs vērtēja augstāk par mūžīgu slavu, eņģeļu klātbūti, it visu, kas Viņam bija. Draugi, Viņš varēja pazaudēt visu, glābjot mūs, vai jūs to saprotat? Viņš varēja pazaudēt visu. Viņam krišana un mūžīgā bojāeja bija liels risks. Bet Jēzus teica:”Es labprātīgi uzņemšos šo risku, es uzņemšos šo risku, Tēvs, es labāk izglābšu viņus. Pat ja tas nozīmē zaudēt mūžību, zaudēt Sevi. ”
Un tur parādās mūsu gļēvums. Mūsu muļķīgais gļēvums, domājot, ka varam izvēlēties šo pasauli apmainot to pret Kristu, kaut arī Kristus pameta Mūžīgo Godību, lai nāktu un mūs glābtu. Kā mēs tā uzdrīkstamies iedomāties? Kā mēs uzdrīkstamies?
Es pūlos saprast, kā Jēzus varēja izvēlēties mani.. Viņš uzlūkoja mani, manu nožēlojamo dvēseli un teica: "Es labāk izvēlos Thando nekā Mūžību".
Un tagad mēs darām kļūdas un nevaram pateikt: "Es labāk izvēlos Kristu"? Kas ar mums vainas, draugi? Kas vainas mums? Jēzus izvēlējās drīzāk mūs nekā Mūžību. Kā mēs uzdrīkstamies neizvēlēties Viņu? Paverieties uz šo pretstatu - mēs esam nožēlojami, nabagi, akli un kaili, nederīgi un bezcerīgi, un Kristus ir.. Kristus IR varenais ES ESMU! Viņš izvēlējās šo nabadzīgo un nožēlojamo un mēs nevaram izvēlēties vislabāko? Cik muļķīgi tas ir? Viņš izvēlējās nožēlojam, glābjot mūs. Un mēs nespējam izvēleties to Vienu vismīļāko. Mēs nespējam izvēlēties Jēzu. Kā mēs uzdrošinamies? Viņš bija gatavs atstāt pilnīgi visu, lai tikai glābtu mūs. Vai mēs esam gatavi atstāt visu, lai būtu Viņam tīkami? Ja viņa upuris mums ko nozīmē, tad atbildei jābūt - Jā, Man labāk būt ar Jēzu, pat ja tas nozīmē pazaudēt visu, kas man ir, pat ja tas nozīmē zaudēt Hārvardu, zaudēt konfortu, manu pašpārliecinātību, jebko, bet man labāk būt ar Jēzu, un tas kļūst par dziļu pieredzi, kad uz tevi tiek izdarīts spiediens, tev vajag izvēlēties starp Kristu un to darbu vai starp Krsitu un tām attiecībām, kuras attālina tevi no Kristus, tev ir jāizvēlas Kristus! Jo starp Kristu un jebko citu nav nekā salīdzināma! Viņš ir labāks, vislabākais un vienīgais. Man labāk būt ar Jēzu. Draugi, mums ir jāraugās uz Kristus seju, jāizprot lielais Es Esmu, lai mēs zinātu, kā Pēteris zināja, ka, ja mēs aizejam no Viņa, mums nav pie kā doties. Viņš ir vislabākais un Viņš ir vienīgais. Vienīgais, kurš spēj piepildīt visdziļākās mūsu dvēseles ilgas. Viņš ir vienīgais.
Āmen.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru